Viena no nepatīkamām blakusparādībām, strādājot nevalstiskā organizācija, ir lielā iespēja piedzīvot izdegšanas sindromu. Lielākoties izdegšana saistīta ar hronisku stresu, kas rodas situācijās, kad izvirzītās prasības pārsniedz iekšējos resursus, kas spētu ar tām tikt galā. Diemžēl NVO darba videi raksturīgās īpatnības – neregulārais darba laiks un biežā neskaidrība par nākotni, stresu mēdz tikai veicināt. Pārslodze, ja tai netiek pievērsta uzmanība, bojā veselību, padara nelaimīgu, slikti ietekmē attiecības ar līdzcilvēkiem un sniegumu darbā.
- Plānot savu laiku. Izveidojiet reālu darāmo darbu sarakstu, sakārtojiet prioritātes, lai ikdienā nav jāsatraucas par to, vai kaut ko svarīgu nepalaidīsiet garām. Ieplānojiet laiku arī neparedzētām lietām un sīkumiem, kas parasti prasa visvairāk laika – e-pastiem, telefona zvaniem.
- Iemācīties lūgt atbalstu un deleģēt. Aizmirstiet, par to, ka tikai un vienīgi jūs spējat paveikt kādu uzdevumu ideāli. Iespējams, ka kādam citam jūsu kolēģim vai organizācijas brīvprātīgajam tieši šobrīd ir mazāk saspringts darba grafiks, un viņš var jums palīdzēt. Iespējams, ka uzdevums tiks izpildīts atšķirīgi no tā, kā to darītu jūs, bet vai tāpēc tas ir sliktāk?
- Pārrunāt situāciju savā organizācijā. Svarīgi ir definēt prioritātes arī organizācijas iekšienē – cik svarīgi ir paspēt piedalīties VISOS pasākumos, projektu konkursos, konferencēs un semināros? Ja tas notiek uz darba un darbinieku dzīves kvalitātes rēķina, varbūt tomēr ir vērts atlasīt dažas, būtiskākās lietas, kur piedalīties.
- Neaizmirst par atpūtu un tuvajiem cilvēkiem. Pastaiga pa mežu, mūzikas klausīšanās, grāmatas lasīšana, vai tuvo cilvēku apciemošana mazinās stresu un neļaus nemitīgi domāt tikai par darbu.
- Atrast kādu jaunu nodarbošanos, kas nav saistīta ar darbu, taču aizrauj un sniedz jaunus izaicinājumus (jaunu vaļasprieku, sporta aktivitāti).
- Izslēgt mobilo telefonu. Mobilie telefoni un datori spēj uzlabot darba produktivitāti, tāpat iespēja nemitīgi būt lietas kursā par visu, ir kārdinoša. Taču jaunās tehnoloģijas var būt arī nopietns stresa cēlonis. Atvēliet darba dienā konkrētu laiku e- pasta pārbaudīšanai un izslēdziet telefonu brīvajā laikā, esot kopā ar draugiem un ģimeni.
- Kārtīgi izgulēties. Mazāk nekā sešas stundas naktsmiera nodara kaitējumu ne tikai darba ražīgumam, bet pakļauj izdegšanas riskam, kam seko virkne citu problēmu. Savukārt labs miegs uzlabo atmiņu un palīdz atgūt zaudēto enerģiju.
- Iemācīties atpazīt. Nogurums, motivācijas trūkums, neapmierinātība un cinisms, saskarsmes problēmas ar līdzcilvēkiem, fiziskās veselības problēmas – šie visi var būt izdegšanas sindroma vēstneši. Ilgtermiņā tiem nepievēršot uzmanību, var rasties nopietnas veselības problēmas – gremošanas problēmas, sirds slimības, depresija un aptaukošanās.
- Meklēt palīdzību. Ja šķiet, ka paša spēkiem netiksiet galā, noteikti jāvēršas pēc palīdzības pie profesionāļiem – prasiet pēc padoma savam ģimenes ārstam, konsultējieties ar līdzcilvēkiem, kas piedzīvojuši līdzīgas situācijas.
- Uzdrošināties kaut ko mainīt. Pārāk bieži cilvēki tikai runā par to, cik viss ir slikti, un, ka nepieciešams kaut ko mainīt, taču neko lietas labā nedara. Uzdrošinieties rīkoties! Ja arī šīs pārmaiņas nenovedīs pie ideāla rezultāta, jūs vismaz būsiet mēģinājis.
Materiāls sagatavots projekta “Kultūra kā instruments demokrātijas un līdzdalības demokrātijas un kultūras tiesību īstenošanai” ietvaros. Projektu finansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija EEZ finanšu instrumenta ietvaros un Latvijas valsts.